| Chapter 15 |
1 | Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:
|
2 | Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.
|
3 | Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:
|
4 | Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!
|
5 | Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,
|
6 | Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.
|
7 | Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:
|
8 | Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.
|
9 | Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.
|
10 | Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:
|
11 | Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.
|
12 | Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?
|
13 | Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.
|
14 | Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.
|
15 | Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!
|
16 | Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?
|
17 | Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?
|
18 | Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
|
19 | Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
|
20 | Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.
|
21 | Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.
|
22 | Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.
|
23 | Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.
|
24 | Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.
|
25 | Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!
|
26 | Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.
|
27 | Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.
|
28 | Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.
|
29 | Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.
|
30 | Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.
|
31 | Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.
|
32 | Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.
|
33 | Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?
|
34 | Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.
|
35 | Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.
|
36 | Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.
|
37 | Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.
|
38 | Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.
|
39 | Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.
|